Montenegro News Agency

ANO ģenerālsekretāra Gutērreša runas galvenie punkti ir šādi:

“Godātais prezidenta kungs, es pateicos jums, Turcijas valdībai un Turcijas tautai. Tajā pašā laikā es jūtu arī atbildību. Šī balva tiek piešķirta laikā, kad šajā reģionā un citviet pasaulē tiek piedzīvotas milzīgas ciešanas. Ļoti smagi konflikti padziļinās, pastāv ģeopolitiski sadalījumi, un uzticība globālajai sadarbībai samazinās. Ataturka Starptautiskā miera balva mums parāda, ka miers ir kas vairāk nekā cēla vīzija. Miers ir aicinājums apvienoties, aicinājums rīkoties, un man ir gods pieņemt šo balvu.

Godātais prezidenta kungs, ar jūsu atļauju es vēlētos pieņemt šo balvu arī Apvienoto Nāciju darbinieku vārdā, jo viņi katru dienu atbild uz šo miera aicinājumu. Daudzas sievietes un vīrieši visā pasaulē strādā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesības, un nogādā palīdzību vissarežģītākajās vietās pasaulē. Viņi patiesi cenšas saglabāt mieru, aizstāvēt cilvēktiesības un stiprināt sabiedrības. Šī balva dod viņiem arī cerību. Tajā pašā laikā es vēlos ar cieņu pieminēt ANO darbiniekus, kuri zaudējuši dzīvību, īpaši tos, kuri gājuši bojā Gazā.

Šīs balvas nozīmi nevar atdalīt no Mustafa Kemala Ataturka dzīves un mantojuma. Sastopoties ar grūtībām un ar savu līderību Ataturks saprata, ka miers nerodas nejauši. Tas ir izvēles jautājums. Miers ir izvēle, kas attīstās sociālajā harmonijā un starptautiskajā sadarbībā. Vīzija “Miers mājās, miers pasaulē” ļoti labi atspoguļo Apvienoto Nāciju garu. Ataturka veltījums sociālajam progresam, vienlīdzībai un labklājībai atspoguļojas arī Apvienoto Nāciju vīzijā. Šis mantojums turpina dzīvot caur Turcijas tautu arī šodien.

Šodien, šajā svētītajā Ramadāna mēnesī, es vēlējos būt šeit kopā ar jums visiem. Divdesmit gadu laikā, ko pavadīju ar savu ģimeni, man katru Ramadānu bija tradīcija – personīgi apmeklēt musulmaņu kopienas un kopā ar tām ieturēt iftāru. Šie apmeklējumi man un pasaulei atgādināja islāma patieso garu: līdzjūtību, kopienu un empātiju. Šajā Ramadānā es jutu, ka man vajadzētu veikt šo solidaritātes vizīti Turcijā un pievērst uzmanību Turcijas tautas izcilajam un dāsnuma pilnajam garam.

Nepieredzētā veidā Turcija ir atvērusi savas durvis miljoniem cilvēku, kas bēg no vardarbības un vajāšanas. Desmit gadu laikā, kad es strādāju kā Augstais komisārs bēgļu jautājumos, nevienā citā valstī cilvēki nevarēja tik droši šķērsot robežu un dzīvot drošībā; šajā ziņā Turcija ieņem pirmo vietu. Turklāt mūsu vizītēs tādās vietās kā Mardina, Šanliurfa un Gaziantepa mēs redzējām Turcijas tautas solidaritāti; vietējās kopienas šiem cilvēkiem nodrošināja drošību, cieņu un cerību. Kā ģenerālsekretārs es pastāvīgi redzu, ka Turcijas tauta īsteno Ataturka mantojumu praksē.

2023. gadā notikušo lielo zemestrīču laikā ne tikai Turcijā, bet arī Sīrijas un Turcijas komandas strādāja kopā, lai glābtu dzīvības. Lielu globālu satricinājumu laikā Turcijas līderība būtiski palīdzēja nodrošināt stabilu iniciatīvu īstenošanu, piemēram, Melnās jūras graudu piegādes. Turcija ir pelnījusi uzslavu arī par savu “Nulles atkritumu” iniciatīvu un citām globālām iniciatīvām.

Turcija gatavojas COP31 konferencei un turpina starpniecības centienus palestīniešu tautas tiesību aizstāvībai. Šajā sakarā es vēlos pateikties Turcijai. Vienlaikus 7. oktobra briesmīgajam uzbrukumam nevar būt nekāds attaisnojums, tomēr tiesības ir jāaizsargā kolektīvi. Humanitārajai palīdzībai ir droši un ilgtspējīgi jāsasniedz Gaza un Rietumkrasts. Starptautiskās tiesības ir jārespektē un tautu tiesības jāatzīst. Okupācijai ir jābeidzas. Nav citas alternatīvas kā divu valstu risinājums; Izraēlai un Palestīnai jādzīvo līdzās drošībā, mierā un cieņā.

Pasaulē par mieru runā daudz, bet to īsteno ļoti maz. Starptautiskās tiesības tiek pārkāptas, varas politika uzvar, nevienlīdzība pieaug, un jaunās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts palielina vardarbības risku. Militārie izdevumi ir ļoti augsti, tomēr visneaizsargātākie cieš visvairāk. Lai mainītu šo situāciju, vardarbības mazināšana un dialogs ir labākais ceļš uz priekšu. Es aicinu izbeigt šos uzbrukumus, ievērot starptautiskās tiesības, aizsargāt civiliedzīvotājus un atgriezties pie sarunu galda.

Kad mēs sanākam kopā miera garā, mums jāatceras cilvēces senākā un visilgāk apgūtā mācība: jau pirms vairāk nekā 3000 gadiem cilvēki stājās izvēles priekšā – turpināt vardarbību vai izvēlēties citu ceļu – un viņi izvēlējās dialogu. Šīs izvēles rezultātā tika parakstīts Kadešas līgums, viens no senākajiem miera līgumiem. Šī līguma kopija, pateicoties Turcijai, atrodas arī Drošības padomē.

Pat bijušie ienaidnieki var noslēgt mieru, izrādīt savstarpēju cieņu un uzsākt sadarbību. Miers var tikt panākts, kad tiek uzņemtas saistības un kopīgas atbildības. Šī balva ir vēstījums, kas iedrošina Apvienotās Nācijas un visus miera aizstāvjus. Tā ir solidaritātes un apņēmības vēsts grūtos laikos – vēsts turpināt Ataturka vīziju: Miers mājās, miers pasaulē. Prezidenta kungs, vēlreiz liels paldies par šo godu.”